Pirms 15 gadiem es saņēmu uzaicinājumu uz biedrības ‘Cerību spārni’ Ziemassvētku eglīti bērniem ar invaliditāti. Tikko ar trīsgadīgo meitiņu biju atgriezusies no slimnīcas pēc ilgas, smagas ārstēšanas.
Tad es pirmo reizi ieraudzīju, cik mūsu “īpašo” bērnu ir daudz! Iepazinos ar biedrības vadītāju Evu, kura parādīja, ka arī mēs varam priecāties, strādāt, dzīvot kā visi! Laiks sāka ritēt straujāk- visdažādākās nodarbības, ekskursijas, kopā būšanas pasākumi, kur visur bijām iesaistītas kopā.. Kādu brīdi bija iespēja vadīt biedrībā gaismas teātri. Tā sākās mans ceļš te.”, atceras Žanna.
“Manai dzīvei ir divi cēlieni. Viens, kad smagi saslimt Tavs bērns, otrs, kad pati saņemu sliktu ziņu par savu veselību. Laikam pārāk maz sevi mīlēju un nu to mācos darīt vairāk un ik dienas! To, ko agrāk spēju veikt nu šķiet ir neiespējamā misija! Tā sanāca, ka cilvēks, kas varēja visu un ar ambīcijām, ar enerģiju un gribasspēku nevar veikt ikdienišķas lietas šobrīd. Mācījos pieņemt sevi un meklēt savu jauno vietu darba pasaulē..” , saka Žanna.
“Par to, kas es esmu sociālajā uzņēmumā “Visi Var”, nevaru viennozīmīgi atbildēt. Ar prieku pieņemu dažādus pienākumus, kas man uzticēti. Man ir superīgākie kolēģi un es daru to, kas man patīk, es lepojos ar to, ko mēs darām, un kādus brīnumus spējam veikt! Man ir ļoti būtiski, ka varu pielāgot darba grafiku, pienākumus atbilstoši savai spējai pielāgoties. Un esmu vajadzīga šeit tāda, kāda esmu. Ik pa laikam es ar prieku veidoju apsveikuma kartītes un dāvanu pušķus - Jums. Bet mans mīļākais laiks ir Ziemassvētki, gatavojot dažādus apsveikumus svētkiem, mani uzaicināja paviesoties pie bērniem kā Ziemassvētku vecītim un man tas ir ļoti iepaticies.
Ziemassvētku laikā, jau vairākus gadus, mums ir izveidojusies ģimenes tradīcija, mēs aicinām cilvēkus ziedot dāvaniņas bērniem, kuri tajā laikā atrodas slimnīcas onkoloģijas nodaļā. “Tas brīdis, kad bērns, kas nevēlas piecelties no gultas, atmostas, lai ar prieku pieņemtu pārsteiguma dāvanu ir prieka un pozitīvo emociju brīdis. Uzturu ciešu saikni ar daudziem bērniem, kas pārvarējuši vēzi, un daudzi palikuši atmiņās..”, tā ir Žannas dzīves daļa ar ko dalās atmiņās ar mums.
Jautājot par dzīves jēgu, Žanna atbild: “ Man šķiet, ka bez mīlestības ir neiespējami dzīvot. Mīlēt gaisu, dabu, sauli, sniegu, jūru un rītu, kad esi pamodies enerģijas pilns. Mīlēt un pieņemt katru, tik dažādo cilvēku, kurā ir arī dusmas, bēdas, asais raksturs. Man jāsaka PALDIES par to, ka blakus ir forši cilvēki.”, ar dzirkstošām acīs stāsta Žanna.
P.S. Žannas jaunākā meita ir izaugusi par sievišķīgu jaunu lēdiju, kas izcili ir beigusi pamatskolu un savas mākslinieces talantu turpina attīstīt nākamos zinību ceļos! Bet vecākā Žannas meita ir bagāta 3 dēlu māmiņa, no kuriem divi ir dvīņi.
Žanna, kolēģu vārdā, novēlām Tev labu veselību un turēt cieši savu mīlestības kodolu! :)

2021.07.02