Tamāra!

Tamāra!

Gribas teikt, ka pēc pirmajiem teikumiem ir sajūta, ka tieši sociālais darbs ar cilvēkiem ir Tamāras aicinājums un viņa ir īstajā laikā, un vietā atbilstoši savam dzīves ritumam. Tā arī sarunas gaitā apstiprinās, un jāpiebilst, ka tik maiga un sirsnīga balss ir tikai viņai, mūsu kolektīvā.
Lielākā daļa darba gaitu ir pavadīts ar bērniem, jauniešiem kuri dzīvo vai nu bērnu namā, vai grupu mājā. Deviņi gadi ir pavadīti Inčukalna bērnu namā, kas atradās mednieku muižā. Tur viņas pienākums bija rūpēties par pusaudžiem vecumā no 12 līdz 15 gadiem. Sadzīviskās un emocionālās lietas, kas skāra šos bērnus, bija Tamāras ikdiena. Būtiski bija katru uzklausīt, saprast un meklēt risinājumus dažādās dzīves situācijās. Pienāca tā diena, kad šo bērnu namu slēdza….darbiniekus atlaida. Katra cilvēka dzīve, kas tur strādāja, dzīvoja mainījās.
“Kādu dienu, kad es devos pastaigā pa Siguldas ielām, pamanīju, ka Rīgas ielā notiek rosība, krāmē kastes, mantas. Tas bija biedrības “Cerību spārni” sākums jaunās telpās un visi čakli rosījās iekārtoties. Satiku vadītāju un piedāvāju bez atlīdzības palīdzēt, jo ir daudz brīva laika. Pēc zināma laika saņēmu darba piedāvājumu un esmu ļoti priecīga, būt “Cerību spārnu” grupu mājā. Šeit katram ir savas īpašās vajadzības un man ļoti patīk ar visiem sarunāties. Sākumā palīdzēju vientuļām māmiņām, kas bija šajā pakalpojumā, bet vēlāk tapa grupu māja. Kādu dienu piedāvāju jauniešiem zīmēt- un ja Jūs zinātu cik daudz košu krāsu bija zīmējumos un kāds talants atklājās viņos, neskatoties uz tām emocionālajām problēmām, kas katram ir bijušas pagātnē! Jebkurš atveras labajam un gaišajam dzīves ceļam. Tā nemanot man pagājuši pieci gadi biedrībā “Cerību spārni” ”, saka Tamāra.
Paralēli grupu mājas pienākumiem Tamāra arī ir pārdevēja Siguldas kioskā “Visi Var”, Stacijas laukumā. Viņa zina kurus priekšmetus “viņas jaunieši” ir izgatavojuši un vienmēr varēs pastāstīt pircējiem par sociālo darbu.
“Manas domas un visas dzīves prieks ir koncentrējies arī uz mīļo meitu Olgu ar kuru vienmēr varu sirsnīgi parunāt, sazvanīties un kopā izplānot atpūtu, jo ļoti mīlam ceļot! Atmiņā no ceļojumos redzētā īpaši palikusi Horvātija, Norvēģija un Dānija. Viennozīmīgi paldies arī par dzīves draugu un stipro plecu blakus- vīru! Kādu dienu es biju domājusi, cik labi ir dzīvot Siguldā un tas notika. Jau 40 gadus varu sevi lepni saukt par Siguldieti! Domām ir spēks un arī uz Dieva labo domu es paļaujos un ticu! Es ļoti mīlu rudens puķes- gladiolas, flokšus, jo iespējams tāpēc, ka esmu dzimusi rudenī. Ar prieku un labām domām gaidu īpašo notikumu 5 gadu jubileju grupu mājai “Kārklos”, kad visiem būs svētki par lielo darbu, kas katram ir izdarīts un to ģimenes sajūtu ko katram cilvēkam mēs sniedzam no sirds!”, saka Tamāra.


2021.06.17

Atpakaļ uz emuāru