Kristijana!

Kristijana!

“Kādu dienu, tēvs lūdza mani aizvest viņu uz Siguldas dienas centru, biedrībā “Cerību spārni”. Kopš dzimšanas tēvam ir redzes traucējumi un dzīves gaitā ir iegūta invaliditātes grupa, jo zaudēta daļēji redze. Neskatoties uz grūtībām, ar ko ikdienas ir jāsadzīvo, viņš lieliski orientējas sev zināmā vidē, un es sniedzu atbalstu, kad vien tas ir nepieciešams. Uzgaidot tēvu dienas centrā pamazām raisījās sarunas ar centra darbiniekiem. Ejot prom es pajokoju, “Ka labprāt pie Jums strādātu”. Pagāja aptuveni 2 mēneši un man piezvanīja Eva! Biju pārsteigta un priecīga vienlaikus”, tā par savu ceļu uz sociālo uzņēmumu, stāsta Kristijana.
Kristijanas pienākumi ir būt zinošai un kompetentai pārdevējai gan veikalā, gan kioskā. “Kopš dzimšanas esmu Siguldiete, bet līdz šim nezināju, ka tik daudz skaistu rokdarbu top dienas centrā! Sveces, māla trauki, šuvēju rokdarbi un tas viss tepat - ražots Siguldā! Apbrīnoju dienas centra cilvēkus, kas tik daudz darba, pacietības, apņēmības velta šo jauko darbu tapšanā”, saka Kristijana.
“Pirmo dienu atceros īpaši, kaut darbs tirgvedībā nav svešs un ir pieredze šajā jomā. Dienas noslēgumā saņēmu pārsteiguma balvu no vadītājas - ziepītes. Par sevi varu teikt droši, ka esmu mīļš un emocionāls cilvēks un mani tas ļoti aizkustināja. Vienmēr esmu vēlējusies darīt darbu, kas sniedz morālu un emocionālu gandarījumu. Īpaši ir brīži, kad pircējs atnāk ar drūmu sejas izteiksmi, bet pēc sarunas un pirkuma dodas prom ar smaidu! Tad jūtu savam darbam gandarījumu. Būtiski ir pircējiem izstāstīt kā un kur top roku darbi! Arī kolēģi ir atsaucīgi un palīdz darba procesā apgūt zināšanas, “pauž Kristijana.
“Es ļoti novērtēju savus draugus, un tikšanās prieku, jo dzīvojam katrs savā pilsētā. Īpaši šajā pandēmijas laikā. Draugi ir kā otra ģimene. Bet mans lielākais atbalsts ir vīrs, jo zinu, ka vienmēr varu uz viņu paļauties,” tā stāsta Kristijana!
Kristijana saka, ka: “Gribas smaidīt pircējiem un redzēt sejas, smaidus, kas tik daudz izsaka komunikācijā. Bet maskas sedz mūsu sejas izteiksmes, kas joprojām ir neierasti. Aicinu cilvēkus būt vairāk saprotošiem pret līdzcilvēkiem un svešiniekiem, jo visi esam unikāli, bez nosodīšanas, skatoties daudz plašākā skatījumā.”


2021.05.13.

Atpakaļ uz emuāru