Anna dzīvo Cerību mājā. Tās ir mājas, kur par viņu rūpējas ikdienu! Kad aizgāja no dzīves Annas mamma, apstākļi mainījās, un tēvam bija nepieciešams atbalsts meitas dzīvē. Neskatoties uz visiem notikumiem, kas bijuši viņas dzīvē, viņa ir ļoti pozitīva, optimistiska un priecīga. Tētis Annu pēc iespējas apciemo, un lutina ar cepumiem, kas viņai ļoti garšo.Dienas pirmo cēlienu viņa pavada dienas centrā, kur notiek dažādas nodarbības un prasmju attīstīšana. Tā ir vieta kur sarunāties ar citiem līdzcilvēkiem- skolotājiem un būt noderīgam. Annai padodas griezt sagataves paklājiem, un ar nelielu skolotājas uzraudzību viņa to dara ar lielu rūpību....

Kopš 2013. gada Aļona ir atbalsta pesona biedrībā “Cerību spārni”. Viņas darba gaitas ir saistītas tikai ar sociālo pakalpojumu jomu. Arī pirms, darba gaitu uzsākšanas “Cerību spārnos”, nostrādāti 8 gadi šajā jomā! Stabili var apgalvot, ka Aļona savu darbu lieliski pārvalda un izprot. “Nav nekā tāda, ko nevar izdarīt ikdienišķās lietās”!: tā saka, Aļona!Pirmsākumā, veidojoties pakapojumam, Aļonai bija pašai jāapgūst dažādas amata prasmes. Šūšanu, aušanu, filcēšanu, zīda apgleznošanu. Tagad, kad ir šī pieredze, Aļonai ir viegli palīdzēt klientiem apgūt prasmes izveidot dažādus darbus. “Pats vienkāršākais pamats ir sveču darbnīcas darbiņi. Tad vērojam, ko jaunietis ar invaliditāti...

8 gadi ir Renātes veltītais laiks aušanas arodā no pirmsākuma Skolas ielā, kur atradās biedrība “Cerību spārni’! Ar cieņu raugoties uz meistari, rodas apbrīna par viņas lielo pacietību un interesi jauno audēju apmācībā. Prasmes viņa apguva pašmācības ceļā pie dažādiem meistariem-Tauras lietišķās mākslas studijā “Sigulda”.Dienas centrā, kas toreiz 2013.gadā vēl veidojās bija pirmās aušanas stelles, kuras Renāte pieteicās salikt to patiesībā neprotot. Pēc redzes atmiņas. Un izdevās! Tajā laikā viņa bija kā brīvprātīgais darbinieks, kas pirmos pamatus aušanā mācīja Signei un Patrīcijai. Ļoti lielu atzinību Renāte velta Druvja centībai, jo viņš lieliski prot veikt darbu. Bet...