Eva ir mamma meitenei ar garīga rakstura traucējumiem, kurai šomēnes jau apritēs 28 gadi.Pirms 17 gadiem Eva kopā ar domu biedriem izveidoja biedrību “Cerību spārni”. Tas bija laiks, kad ģimenes, kurās ir bērni ar invaliditāti ļoti bieži saskārās ar situācijām, kad viņu bērni kopā ar citiem bērniem, savā dzīvesvietā neiederējās bērnudārzos, skolās, nesaņēma atbalstu, padomu un informāciju ko darīt.Evas meita Signe bija ļoti gaidīta ģimenē, bet tikai brīdis un mirklis dzemdību laikā mainīja ģimenes ikdienu, sapņus un ieveda citā realitātē. Ir bijušas krīzes, kad bērnam būtu jādodas uz bērnudārzu, uz skolu, bet Tu (ģimene) esi viens...

Ratiņkrēslā Juris ir jau 11 gadus, pēc traumas. Viņš ir pieņēmis to, ka viņa dzīvē tā ir noticis un visu uztver mierīgi un ar smaidu. Pret kalnu ir grūtāk braukt, bet viss pārējais ir pieņemts. Ir priecīgi noskaņots, ka var pastāstīt par sevi. Ir ieguvis vidējo izglītību un apguvis grāmatvedības prasmes, tāpēc labprāt, ar smaidu diskutē par trigonometriskām funkcijām!:)Cerību spārnus apmeklē aptuveni gadu. Pārvietojas ar sabiedrisko autobusu. Dienas centrā viņš lielāko laika daļu velta puķu podu apdarei ar flīžu rakstu. Lai podi būtu koši, smuki un patiktos pašam un citiem piedāvāt cenšas sameklēt krāsainas un interesantas...

Uz Cerību spārnu dienas centru Nēmalds dodas patstāvīgi, katru dienu. Sākuma periodā viņš bija sevī noslēgts un kluss puisis, bet pakāpeniski ir kļuvis komunikabls un atvērtāks ar centra apmeklētājiem. Ikdienas atbalsts ir viņa mamma.Nēmalds dienas centrā nodarbojas ar : keramiku, sveču liešanu, filcēšanu. Labprāt palīdz arī mājturības darbos un to dara bez īpašas lūgšanas. Ir izveidojis ap piecām filca cepurēm, bet tomēr visvairāk viņam patīk veidot interesantas sveču gabaliņu kombinācijas, lai veidotos raksts. Viņš noteikti nemetīs sveces traukā, kā sanāk, bet katru gabaliņu rūpīgi ar kociņu novietos tam paredzētajā vietā. Precīzāka un pedantiskāka sveču veidotāja dienas...