Anna dzīvo Cerību mājā. Tās ir mājas, kur par viņu rūpējas ikdienu! Kad aizgāja no dzīves Annas mamma, apstākļi mainījās, un tēvam bija nepieciešams atbalsts meitas dzīvē. Neskatoties uz visiem notikumiem, kas bijuši viņas dzīvē, viņa ir ļoti pozitīva, optimistiska un priecīga. Tētis Annu pēc iespējas apciemo, un lutina ar cepumiem, kas viņai ļoti garšo.Dienas pirmo cēlienu viņa pavada dienas centrā, kur notiek dažādas nodarbības un prasmju attīstīšana. Tā ir vieta kur sarunāties ar citiem līdzcilvēkiem- skolotājiem un būt noderīgam. Annai padodas griezt sagataves paklājiem, un ar nelielu skolotājas uzraudzību viņa to dara ar lielu rūpību....

Jau aptuveni gadu Sanita apmeklē dienas centru “Cerību spārnos” un saka, ka viņas sapnis, kopš skolas gaitām, bija iemācīties aušanas prasmes! Un tas piepildījās! Atbalstu piedāvāja sociālais dienests un Sanita piekrita šim piedāvājumam. Ikdienā viņa dodas no Krimuldas puses un ceļas agri, lai laicīgi būtu dienas centrā.Garlaicības un vienveidības dienas centrā nav, jo iespējas iemācīties dažādus darbiņus ir gana plašas. Sākumā Sanita kārtoja sveču gabaliņus traukos, kur daudz labu prasmju guva no pasniedzējas Ivonnas. Sveču izgatavošanas prasmes, Sanita parādīja arī mājiniekiem - mammai, tētim, brālim izgatavoju savu sveci mājās. Vēlāk izmēģināja prasmes keramikas nodaļā veidojot bļodiņu....

Kopš 2013. gada Aļona ir atbalsta pesona biedrībā “Cerību spārni”. Viņas darba gaitas ir saistītas tikai ar sociālo pakalpojumu jomu. Arī pirms, darba gaitu uzsākšanas “Cerību spārnos”, nostrādāti 8 gadi šajā jomā! Stabili var apgalvot, ka Aļona savu darbu lieliski pārvalda un izprot. “Nav nekā tāda, ko nevar izdarīt ikdienišķās lietās”!: tā saka, Aļona!Pirmsākumā, veidojoties pakapojumam, Aļonai bija pašai jāapgūst dažādas amata prasmes. Šūšanu, aušanu, filcēšanu, zīda apgleznošanu. Tagad, kad ir šī pieredze, Aļonai ir viegli palīdzēt klientiem apgūt prasmes izveidot dažādus darbus. “Pats vienkāršākais pamats ir sveču darbnīcas darbiņi. Tad vērojam, ko jaunietis ar invaliditāti...