“Kādu dienu, tēvs lūdza mani aizvest viņu uz Siguldas dienas centru, biedrībā “Cerību spārni”. Kopš dzimšanas tēvam ir redzes traucējumi un dzīves gaitā ir iegūta invaliditātes grupa, jo zaudēta daļēji redze. Neskatoties uz grūtībām, ar ko ikdienas ir jāsadzīvo, viņš lieliski orientējas sev zināmā vidē, un es sniedzu atbalstu, kad vien tas ir nepieciešams. Uzgaidot tēvu dienas centrā pamazām raisījās sarunas ar centra darbiniekiem. Ejot prom es pajokoju, “Ka labprāt pie Jums strādātu”. Pagāja aptuveni 2 mēneši un man piezvanīja Eva! Biju pārsteigta un priecīga vienlaikus”, tā par savu ceļu uz sociālo uzņēmumu, stāsta Kristijana.Kristijanas pienākumi...

Līga ir iepriekš sagatavojusies sarunai un viņai noteikti ir ko teikt! Par to liecina viņas pārliecība, optimisms un skaidra savas nostājas paušana!“Mana invaliditāte ir kopš dzimšanas, bet nekad neesmu jutusi to, ka šis fakts manu dzīvi ir īpaši ietekmējis, jo svarīga ir mana attieksme pret sevi, ne tas cik citi pret Tevi ir iecietīgi vai žēlīgi… Mainīt mēs varam vienīgi sevi!”, saka Līga.Trešdaļas dzīves Līgai ir pagājis biedrībā “Cerību spārni”. Sākumā darbs bija grāmatvedības un lietvedības jomā, bet acis vairs neļauj šo darbu darīt. Šobrīd Līga veic pārdevējas pienākumus, kas viņai lieliski izdodas. Viņa zina par...

Ilzes dzīves ceļš nav viena taisna līnija. Tajā ir gan kritumi, gan kāpumi. Vairāk ir vēlme runāt par to, kas ir bijis pozitīvs, bet ir būtiski pateikt arī to, kas bijis smags, lai pieceltos un ietu tālāk. Sievietes dzimtā puse ir Iecava, kur pavadīti daudzi dzīves gadi. Bet jau vairākus gadus viņas mājas ir Siguldā.Kad tika iegūta invaliditātes grupa, speciālisti ieteica Ilzei izmēģināt spēkus un drosmi iesaistīties Siguldas dienas centra aktivitātēs. Ir jāiet un jākustas, lai būtu dzīvesprieks!“Atceros pirmo dienu, kad Eva izrādīja telpas un darbnīcas, kur visi čakli, kā “bitītes” bija nodevušies saviem darbiem. Pirmais...